Šis kodekss ir izstrādāts, pamatojoties uz priekšstatiem par Augstāko Labumu, kas sintezēti no ētisko, reliģisko un morāli tikumisko mācību principiem un nostādnēm, kuras bāzējas uz kopējām kosmohumānistiskajām vērtībām, kuru taisnīgumu un noturīgumu ir pierādījusi cilvēces pieredze daudzu gadsimtu garumā.
Pirmais un galvenais dziednieka (ekstrasensa) uzdevums – pašizziņa un pašpilnveidošanās, kas nodrošina dziednieka (ekstrasensa) progresu kalpošanas Ceļā sirgstošajiem. Dziednieka (ekstrasensa) misijas un viņam doto prerogatīvu apziņai ir jāveidojas caur dziednieka (ekstrasensa) statusa būtības, lomas un vietas visas Pasaules mērogā notiekošajā dzīvo organismu energoinformatīvās apmaiņas procesā. Izprotot savu uzdevumu katrā konkrētā situācijā, dziedniekam (ekstrasensam) jāvadās pēc noteikumiem, kurus pamato gadsimtiem senas pieredzes ceļš un mūsdienu zinātne:
1. Izturies pret citiem tā, kā tu pats vēlies, lai citi izturas pret tevi;
2. Сilvēks cilvēkam – partneris kā individuāli, tā kolektīvi veiktajā ceļā, kāpjot augšup pa Evolūcijas kāpnēm;
3. Mirusi matērija neeksistē – viss, ko radījusi Daba, pieder tai vai citai dzīvības formai, kurai piemīt atbilstošs apziņas līmenis, un pret kuru ir jāizturas ar cieņu un saudzīgumu;
4. Dziednieka (Ekstrasensa) un viņa pacienta savstarpējo attiecību izveides stūrakmens – sniegt Labumu pēc palīdzības alkstošajam;
5. Medicus curat, Natura sanat! (latviešu val.: Ārsts ārstē, Daba dziedina!);
6. Ikvienam savā dzīvē ir tiesības vadīties pēc personīgiem ideāliem. Turklāt, nosakot attieksmi pret kādu parādību vai situāciju, dziedniekam (ekstrasensam) jāizrāda sava personīgā nostāja, līdzīgi tam, kā dziednieka (ekstrasensa) veiktajos darbos jārealizējas viņa personīgajiem ideāliem;
7. Dziedniekam (ekstrasensam) jācenšas izvairīties no iespējamo un reālo savu kolēģu, ārstu un citu profesiju pārstāvju darba procesā pieļauto kļūdu un nepilnību nosodīšanas. Katrā konkrētā gadījumā viņam jāakcentē sarunu biedru uzmanība uz pozitīvi radošo aspektu savas personīgās lomas apzināšanā un atbildībā pret konkrēto problēmsituāciju;
8. Visos jautājumos, kas saistīti ar materiālo atlīdzību par savu darbu, dziedniekam (ekstrasensam) jāvadās pēc „optimālā minimuma” (*) principa, izrādot izteiktu nesavtīgumu un aktīvu altruismu, balstītu uz priekšstatiem par Pasaules mērogā valdošo Augstāko Taisnīgumu un Augstāko Labumu;
9. Izvēles brīvība ir ikviena cilvēka svētas un neaizskaramas tiesības. Dziednieka (ekstrasensa) pienākums – cienīt šīs tiesības un svēti tās ievērot, veidojot savstarpējās attiecības ar citiem. Dziednieka (ekstrasensa) iejaukšanās aprūpējamā subjekta personīgajā, darījumu vai sabiedriskajā dzīvē bez tā atļaujas un vēlēšanās ir nepieļaujama, izņemot ārkārtas gadījumus (cilvēks ir bez samaņas, nepilngadīgs utt.), kad dziedniekam (ekstrasensam) ir jārīkojas nekavējoties;
10. Dziednieka (ekstrasensa) sniegto pakalpojumu reklāmai jābūt korektai, ar cieņu pret saviem kolēģiem, tai jāsatur informācija par viņa reālajām iespējām. Dziednieks (ekstrasenss) ir simtprocentīgi atbildīgs par savas reklāmas saturu.
______________________________________________________________________
(*) „optimālais minimums” – nepieciešamais materiālo resursu daudzums, kas ļauj dziedniekam (ekstrasensam) evolucionēt saskaņā ar viņa izvēlēto Ceļu un saistībā ar kopējo cilvēces Evolūcijas programmu; prasme izmantot minimumu, lai sasniegtu maksimālu rezultātu.
Dziednieka (ekstrasensa) Ētikas kodekss apstiprināts Vispasaules Dziednieku Līgas (no 2014.g. – WPHPL) I Kongresā 2006. gada 29. oktobrī Rīgā.
Piekrītu: _____________________
(paraksts)
______________
(datums)